2013.gada 5.jūlija vakarā stāja pukstēt patiesa Drauga un kveikera Ivara Ābeļa sirds. Savas dzīves 55 gados Ivars bija nogājis garu un neiedomājami plašu garīgo meklējumu ceļu. Viņš bija īstens un neatlaidīgs meklētājs, kurš caur savu personīgo piedzīvojumu izzinājis un izvētījis daudz un dažādu cilvēces garīgo meklējumu veidus un ceļus, tanī pat laikā pamazītēm atbrīvojoties no pieķeršanās kādām konkrētām un noteiktām normām un mācībām. Ivara dzīves uztvere palika bāzējoties uz kveikeru pamatprincipiem – vienkāršības, vienlīdzības, vienotības un mierizlīguma. Dzīvojot ar šīm atziņām, nevajadzēja atklāt neko būtiski jaunu, vien uzmanīgi un mierīgi visu vērot. Tā bija sava veida izpratnes brīvība, ar kuru viņš labprāt dalījās un un kura rāmi atspīdēja pār līdzcilvēkiem. ... |
Komentāri (0)
