Draugu reliģiskā sabiedrība (kveikeri)
1. Kas ir kveikeri?
17.gs. vidū Anglijā uzradās ļaudis, kuri sevi sauca par Patiesības Draugiem. Ar laiku viņi kļuva pazīstami vienkārši kā Draugi. Par kveikeriem1 tos iesauca izzobojot, jo izplatījās runas, ka viņi savā reliģiskajā dedzībā drebot. Ar laiku Draugi paši pieņēma šo nosaukumu, un šodien vārdi “Draugs” un “kveikeris” ir līdzvērtīgi apzīmējumi. Patlaban kveikeru kopums ir pazīstams kā “Draugu reliģiskā sabiedrība”.
Kveikeru ticību raksturojošais jēdziens ir Iekšējā Gaisma, kas savā būtībā ir katra cilvēka dvēseles dievišķā daļa.
Lielākā daļa Draugu tic, ka Dievu var iepazīt un tas ir iespējams tikai caur dievišķo Garu, katram pašam to piedzīvojot. Ar šādu ticību var skaidrot Draugu attieksmi pret Jēzus Kristus personību, Bībeli, baznīcu un tās rituāliem, sakramentiem un morālajām saistībām.
Draugi tic, ka ļaunumu var uzveikt, ka šī spēja piemīt katram cilvēkam un ka savu likteni mēs lielā mērā nosakām paši, jo mums ir tiesības izvēlēties.
Kveikeri tiecas atgriezties pie agrīnās kristietības tīrajiem avotiem, bet tanī pat laikā viņi uzskata, ka dievišķa atklāsme nav tikai pagātnes lieta. Tas pats Svētais Gars, kas iedvesmoja ticīgos senatnē, var iedvesmot arī gadsimtus vēlāk dzīvojošos cilvēkus.
1 Vārdam “Quakers” (no angļu: “quake” – “drebēt”) latviešu valodā ir sastopami arī tādi darinājumi kā “kvēkeri” un “kvakeri”.
2. Pamatprincipi
Kveikeriem nav nepieciešama stingra mācība, kurā rakstiski būtu izklāstīta viņu ticības pārliecība. Draugu ticība izpaužas viņu dzīvesveidā, nevis kādās īpašās mācībās.
Tagad nedaudz par Draugu principiem:
• Pastāv 4 pamatprincipi (“apliecinājumi”), kurus kveikeri cenšas ievērot savā dzīvē: miers, patiesība, vienlīdzība, vienkāršība.
• Kveikeri ir pārliecināti, ka cilvēka un Dieva attiecībās nav nepieciešams starpnieks baznīciskas sistēmas vai mācītāja veidolā. Liberālākie Draugi uzskata, ka Bībeles vai jebkuras citas grāmatas teksts nav vienīgā un galīgā patiesība.
• Kielākais vairums kveikeru atsakās piedalīties karā, principiāli iestādamies pret vardarbību. Viņus raksturo iecietība pret citu viedokļiem, atvērtība jebkurām zināšanām, samierinoša darbība visur tur, kur valda konflikti un naids.
• Kveikeri tic, ka katrā cilvēkā ir “daļiņa no Dieva”- Dieva dzirksts katrā cilvēkā. Viņi uzskata, ka “nav nekā tāda ne mūsos pašos, ne mūsu attiecībās ar pasauli, kur nebūtu Dieva klātesamības”.
• Tiekoties pielūgsmei, kveikeri klusumā kopīgi gaida tikšanos ar Dievu.
• Daudzi Draugi seko Evaņģēlijos pavēstītajai Kristus mācībai, tomēr tas neizslēdz iespēju kveikeriem smelties arī citu reliģisko kustību uzkrātajās atziņās un gudrībās. Draugi ciena citas reliģijas, un daudzi kveikeri ir universālisti. Kveikeriem visi cilvēki ir vienlīdzīgi.
• Kveikeri vienmēr runā patiesību, nezvēr tiesā un nekad nenodod zvērestus, jo viņi atzīst tikai vienu patiesības mēru. Viņi iestājas pret jebkura veida diskrimināciju.
Kveikeru tikšanās reizēs pielūgsmei var piedalīties ikviens cilvēks. Draugi neapgalvo, ka viņu ceļš ir vienīgi pareizais, viņi to uzskata par pareizo sev. Kveikeri nespiež nevienu pievienoties Draugu sabiedrībai, bet atstāj cilvēku pašu ziņā izdarīt brīvu izvēli un pārbaudīt, vai kveikeru ceļš tiem ir patiesi piemērots.
Mūsdienu kveikerismā var izdalīt divus galvenos virzienus – “evanģēlisko” un “universālisko”.
3. Vēsture
Kveikeru kustības pirmsākumi ir meklējami 17.gs. Anglijā. Kustības izveidē noteicoša loma bija Džordžam Foksam. Viņa sludināšanas iespaidā, kā arī tā iemesla dēļ, ka oficiālās baznīcas paspārnē ļaudis neguva ne garīgu, ne intelektuālu piepildījumu, daudzi cilvēki sāka nākt kopā, lai tiktos klusumā un pielūgsmē un sagaidītu dzīvu saskari ar Svēto Garu. Tieši šie meklētāji kļuva par pirmajiem Džordža Foksa līdzgaitniekiem, kurus kopīgi piedzīvotais un apziņa, ka Svētais Gars ir klātesošs viņu sirdīs un dzīvēs, saliedēja reliģiskā sabiedrībā. Viņiem bija radusies izpratne, ka nepastarpināta Dieva atskārsme un viņa dzīvā klātesamība nav tikai vēsturisks fakts, bet ka tā ir tagadnes realitāte.
Pirmie kveikeri tapa vajāti. Ir saskaitīts, ka laika posmā no 1650.-1689.g. aptuveni 15 tūkstoši Draugu bija ieslodzīti cietumos, 198 tika izsūtīti katorgā, 338 nomira ieslodzījuma vietās vai no saņemtajiem ievainojumiem. Tomēr nekas nespēja salauzt viņu garu un tieksmi pavēstīt patiesību par katra cilvēka spēju piedzīvot sastapšanos ar Dievu. Tas tikai veicināja kveikeru kopu skaita pieaugumu 17. un 18.gs. Eiropā un Ziemeļamerikā.
18.gs. kveikeru sākotnējā dedzība sāka manāmi pierimt. Kustībai, kura vēl nesen sludināja ko pilnīgi jaunu, patiesību apliecinošu, pakāpeniski parādījās sektantisma iezīmes. Tā pilnībā pievērsās rūpēm par savām tradīcijām un savu piekritēju darbības regulēšanai. 18.un 19.gs. sākumā kveikeri kļūst par “savādniekiem”, kuri neuzticīgi raugās uz apkārtējo pasauli, valkā atšķirīgu apģērbu un visus cilvēkus uzrunā tikai uz “tu” (vecangliskais “thee”). Kaut arī ikviens varēja piedalīties kveikeru tikšanās, maz bija tādu cilvēku, kurus kveikeri spēja ieinteresēt.
Pakāpeniski, jau no 19.gs. sākuma, kveikeri atkal sāka vērst savu uzmanību uz pasauli – uz to, kas notiek ārpus viņu šaurā loka. Viņi kļuva arvien atvērtāki citu tradīciju reliģiskiem un sabiedriskiem uzskatiem. 19.gs. beigās vairāki kveikeri secināja, ka Draugu sabiedrība ir kļuvusi pārāk pašapmierināta un pārāk noslēgusies sevī. Pateicoties tam, ka šajā posmā kveikeri spēja apzināties savu līdzību ar citiem kristiešu sektantiem, šīs aizdomīguma barjeras tika pārvarētas un kveikeri sāka plaši sadarboties savos centienos veicināt visas sabiedrības atveseļošanos. Tomēr konservatīvāko kveikeru vidū bija vērojama nelabvēlīga attieksme, jo viņi bažījās, ka tamlīdzīga aktīva darbošanās un atvērtība tā laika populāro evanģēlisko atmodas kustību teoloģijai atstās negatīvu iespaidu uz kveikerismu. Beigu beigās Ziemeļamerikā visas šīs domstarpības noveda pie kveikeru kustības sašķelšanās vairākās apvienībās, kuru daži atzari ir saglabājušies līdz pat mūsdienām.
Jau ilgāku laiku, lai veicinātu dažādo kveikerisko tradīciju savstarpējo sapratni, tiek organizētas sapulces un tikšanās, un, kaut arī šodien šādas teoloģiskas konferences nav īpaši vieglas, tomēr ir vērojams, ka tiek rastas plašākas sadarbības iespējas. Šī jaunā virziena meklējuma vai atdzimšanas ideja radās Mančesteras nacionālajā konferencē 1895.gadā, kur, aktīvi piedaloties Džonam Rauntri (1868.-1905.g.), Draugi apzinājās nepieciešamību pārskatīt savas kustības lomu 20.gs. un vienoties par jaunu, plašāku redzējumu. Ar to iesākās liberālākas, uz ārpasauli vērstākas kveikeru virzības uzvaras gājiens.
4. Mūsdienu norises
Kveikeri neatlaidīgi iestājas pret karu un vardarbību. Miera apliecinājumu varētu pamatoti uzskatīt par galveno kveikeru principu. Draugu atteikšanās karot nebūt nenozīmē, ka ir jāizvairās no konfliktiem, jo tie ir dzīves sastāvdaļa. Bet mūsu bruņojumā ir jābūt patiesībai un mīlestībai, nevis ugunij un zobenam.
Kveikeru vidū daudz var sastapt tādus, kuri atsakās no jebkādas saistības ar karu, bet ir arī tādi, kuri nosoda karu un cenšas mazināt tā radītās sekas. Pavisam nedaudz ir tādu Draugu, kas tomēr dodas karot, jo uzskata, ka viņu principi aicina tos cīnīties ar ieročiem rokās pret ļaunumu, kas ir lielāks nekā pats karš. Tomēr te ir jāatzīmē, ka visu kveikeru kopējais apliecinājums pamatojas viņu uzskatā par karu kā ļaunumu.
Viens no galvenajiem kveikeru apliecinājumiem ir vienlīdzības apliecinājums. Visā savā pastāvēšanas vēsturē viņi vienmēr nosodījuši diskrimināciju un verdzību. Kveikeri saskata, ka mūsdienās nevienlīdzība, kuru izjūt liela sabiedrības daļa, izriet no rasisma un aizspriedumiem pret atsevišķām etniskām grupām un citu mazākumu pārstāvjiem. Daudzi cilvēki dažādību uztver kā sevis apdraudētību, ko tādu, kas sevī slēpj briesmas. Un tieši tāpēc kveikeri uzskata, ka šodien visos veidos ir jāatgādina, ka dievišķā dzirksts mājo katrā, ka katrs cilvēks ir neatkārtojams un vērtīgs neatkarīgi no viņa ādas krāsas, rases, reliģiskās piederības, dzimuma un sociālā stāvokļa.
Kustības sākuma posmā daudzi Draugi tika ieslodzīti cietumos tādēļ, ka klausīja savai sirdsbalsij. Šodienas kveikeri atkal tiek apcietināti par saviem protestiem pret kara bāzēm un nodokļiem, kas tiek novirzīti masu iznīcināšanas līdzekļu ražošanai. Cietuma apstākļu iepazīšana ir mudinājusi daudzus Draugus aktīvi iestāties par labākiem ieslodzīto uzturēšanas apstākļiem.
Visā savā pastāvēšanas laikā kveikeri ir rīkojuši akcijas par nāvessoda atcelšanu, jo uzskata to par katrā cilvēkā klātesošā dievišķā spēka noliegumu. Kveikeri tic, ka, lai arī cik necaurredzama neliktos pasauli aptverošā tumsība, gaisma ir pāri visam.
5. Kveikeri pasaulē
Vispasaules Draugu Konsultāciju Komiteja (FWCC) tika dibināta 1937.gadā. Pašlaik tai ir pievienojušās aptuveni 60 Gadskārtējās Tikšanās ar vairāk nekā 340.000 Draugiem, kuru pārstāvji tiekas reizi trijos gados. Vispasaules nodaļa Londonā darbojas kā starptautiskais kontaktēšanās centrs, kas uztur sakarus ar Vispasaules Draugu Konsultāciju Komitejas 4 sekcijām un kveikeru nodaļām, kas ir izveidotas pie Apvienoto Nāciju Organizācijas.
Starptautisko dalībnieku programma saista izolētos Draugus un pielūgsmes kopas visā pasaulē.
Vispasaules Komitejas Eiropas sekcija tika nodibināta 1938.gadā un kopš 1992.gada to sauc par Eiropas un Tuvo Austrumu sekciju (European and middle East Section).
1938.gadā tika nodibināta arī Ameriku apvienotā sekcija. Tā aptver aptuveni 40 dažādu tradīciju Gadskārtējās Tikšanās Rietumu puslodē.
Āfrikas sekcija (dibināta 1961.gadā) uztur sakarus ar Draugiem Kenijā, Burundi, Ugandā, Nigērijā, Zimbabvē, Dienvidāfrikā un citās šī kontinenta valstīs.
Āzijas valstu un Klusā Okeāna piekrastes valstu sekcija (dibināta 1985.g.) koordinē sadarbību starp nelielajām Indijas, Indonēzijas, Japānas, Austrālijas, Jaunzēlandes un citu šī reģiona valstu Gadskārtējām Tikšanām.
Daži kveikeru apmācības centri, tādi kā Pendlhilas koledža (ASV) un Vudbrukas izglītības centrs Lielbritānijā, kalpo kā apmācību kopienas, kurās atsevišķi Draugi un grupas apgūst jaunas idejas un meklē garīgas izaugsmes iespējas.
Ja jūs vēlaties uzzināt ko vairāk par kveikeru darbību dažādās valstīs, varat iepazīties ar materiāliem viņu saitos, kuru dažas adreses esam pievienojuši: www.quaker.org krieviski – quakers.inrussia.org, latviski www.draugi.1s.lv
